Laura Matisone ir Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledžas trešā kursa studente. Viņa mācās par ārsta palīgu, strādā Jelgavas slimnīcas uzņemšanas nodaļā un pirms šī darba uzsākšanas devusies Erasmus+ mobilitātes programmā uz Lietuvu. “Jau uzsākot mācības, zināju, ka gribēšu izmantot Erasmus+ iespējas, jo vēlējos redzēt, kāda ir medicīnas prakse citās valstīs un kā tā atšķiras no mūsu,” viņa norāda.
Neaizmirstama pieredze
Uz Kauņu Laura kopā ar kursabiedri devās uz diviem mēnešiem maijā. Studentes mobilitātes programmai apsvērušas arī citus galamērķus, taču to neizdevās realizēt agro pieteikšanās termiņu, papildu finansējuma un specifisku svešvalodu zināšanu nepieciešamības dēļ. "Sākumā nezinājām, ko no Lietuvas sagaidīt, bet bijām ļoti patīkami pārsteigtas. Mums tik ļoti patika, ka mēs labprāt turp brauktu vēlreiz."
Ceļu uz Lietuvu viņas mēroja ar mašīnu, kas kā zaļais ceļošanas veids mobilitātes stipendiju palielināja par 50 eiro. "Ceļš paskrēja nemanot, jo braucot izrunājām visu dzīvi, sadraudzējāmies un sapratām, ka domājam līdzīgi. Smējāmies, ka tos divus mēnešus dzīvojām gandrīz kā precēts pāris," Laura atceras. Par dabas saudzēšanas jautājumiem viņa rūpējas arī ikdienā, šķirojot atkritumus un pārvietojoties ar sabiedrisko transportu.
Prakse notika privātā klīnikā, kurai ir trīs filiāles dažādos pilsētas reģionos. Studentes strādāja galvenokārt asinsanalīžu, kardiogrammu un vakcīnu kabinetā. "Protams, tur viss bija lietuviešu valodā, kur mēs pusi sapratām, pusi nesapratām. Komunicējām gan krieviski, gan angliski. Bijām ļoti izbrīnītas, ka jaunā paaudze (līdz 30 gadu vecumam) neprot angļu valodu," studente klāsta. Viņa novērojusi, ka Lietuvā nav tik augsts svešvalodu zināšanu līmenis, kāds tas ir Latvijā.
Laura priecājas, ka mobilitātes programmā bija iespēja doties uz diviem mēnešiem. Tā kā studentes bija pārtērējušas nepieciešamo prakses stundu skaitu, Erasmus+ praksē nostrādāto pielīdzināja arī trešā kursa praksei Latvijā. "Tagad paliks vairāk laika kvalifikācijas darba rakstīšanai," viņa smejas.
Kauņā studentes dzīvoja kopmītnēs, tomēr lielāko daļu laika pavadīja ārpus tām. "Mēs braukājām apkārt, izbaudījām Lietuvas nacionālos ēdienus un kultūru, piemēram, Kauņas zooloģijas muzeju un motormuzeju, pēc darba gājām uz pludmali, pastaigājāmies pa Kadiķu ielejas dabas takām, izpētījām Brīvības aleju un kopumā laiku izmantojām ļoti lietderīgi," Laura stāsta.
Izaicinājumi, ko var pārvarēt
Pieteikšanās starptautiskajai mobilitātes programmai koledžā bija vienkārša. "Mums bija jāuzraksta motivācijas vēstule angļu valodā, jāaizpilda pieteikums, un tad studentu padome to izvērtēja konkursa kārtībā. Papildu punktus varēja dabūt, ja biji iesaistījies kādos skolas darbos, ņēma vērā arī sekmes," viņa informē. Motivācijas vēstule bijusi svarīgākā pieteikuma daļa.
Tā kā Laura Erasmus+ braucienā devās pirmo reizi, viņa nezināja, ka mobilitātes programmas finansējumu veido gan skolas, gan valsts piešķirtais finansējums. Līdz ar to sākotnēji licies, ka prakses stipendija būs uz pusi mazāka un ar piešķirto naudu varētu nepietikt visiem izdevumiem. "Piešķirtā summa bija pietiekama, lai segtu visus nepieciešamos izdevumus," Laura informē.
Runājot par izaicinājumiem mobilitātes projekta laikā, studente stāsta par komunikācijas problēmām vienā no klīnikām. "Nekad neaizmirsīsim, kā, strādājot valsts apmaksāto pakalpojumu kabinetā, kolēģes otrajā darba dienā aiztaisīja un aizslēdza mums deguna priekšā durvis. Sēdējām pie durvīm un nezinājām, ko darīt," viņa atceras. Abas bija strādājušas apzinīgi un bija neizpratnē, kāpēc kolēģes nevēlējās ar viņām turpināt sadarboties, bet prakses koordinatore palīdzējusi situāciju atrisināt, atrodot citu darba kabinetu. Viņas, neskatoties uz piedzīvoto, spējušas saglabāt pozitīvu attieksmi.
Izaicinājums bijis arī strādāt ar pacientiem, kas par savām analīzēm maksājuši krietni vairāk, ja salīdzina ar Latviju. "Mēs redzējām, kā viņi atnāk, samaksā to lielo naudu un gaida, ka saņems augstas kvalitātes pakalpojumu," viņa klāsta. Šajās reizēs praktikantes lūgušas medicīniskās manipulācijas izdarīt lietuviešu kolēģei, jo gribējies pacientiem nodrošināt labāko iespējamo pieredzi.
Lai arī kopumā Laura priecājas par saņemto iespēju būt praksē ārvalstīs un Lietuvas medicīnas sistēmā ir lietas, kas ir labāk attīstītas, viņa priekšroku tomēr dod Latvijai. "
Risks, ko vērts uzņemties
Praksē izdevies daudz iegūt un iemācīties. "Praktiskās iemaņas, piemēram, analīžu paņemšana, vakcīnu veikšana un citi ārsta palīga darbi, ko līdz šim nebija iespējas pamēģināt. Tagad noteikti zinu, ka vēnas varēšu atrast jebkuram," viņa smejas.
Erasmus+ praksē viņa strādājusi ar visu vecumu cilvēkiem – no zīdaiņiem līdz senioriem. Pirmo reizi paņēmusi asinsanalīzes paraugu bērnam, no kā līdz tam bijis bail. "Tas tomēr ir bērns, uz tevi skatās arī vecāki, tur vēl bijām svešā valstī un komunikācija notika caur lietuviešu kolēģi, bet kaut kā es to izdarīju."
Viņasprāt, Erasmus+ piedāvātās iespējas vajadzētu izmantot jebkuram, jo tā ir lieliska pieredze, iespēja iegūt jaunus draugus starptautiskā vidē un iepazīt citas valsts kultūru. "Šajos divos mēnešos Lietuvu iepazinu no pavisam citas puses, nekā to varēju iedomāties," atzīst studente.
Tiem, kas vēl nav iesaistījušies Erasmus+ aktivitātēs, Laura iesaka nebaidīties un uzdrīkstēties. "Tas ir viens liels izaicinājums, jo tu nezini, kas tevi sagaida un kā beigās viss izvērtīsies, bet tas ir tā vērts!"
Foto: Viesturs Radovics, DELFI