Krāslvas Varavīksnes vidusskolas pedagogi novembra beigās devās uz Turciju, lai piedalītos Erasmus+ programmas aktivitātē “Ēnošana darbā” (Jobshadowing). Ēnošana darbā ir viena no mācību mobilitātes aktivitātēm personālam, kurā var piedalīties pedagogi un skolu pārstāvji, lai apmainītos ar labo praksi, novērotu praktizējošus speciālistus viņu ikdienas darbā, kā arī apgūtu jaunas prasmes un zināšanas.
Darba ēnošanas vizītē uz Bodrumu devās Vija Marhileviča, Iveta Putāne, Everita Ungure un Ludmila Marinenko. Pirmajā pieredzes apmaiņas dienā Krāslavas Varavīksnes vidusskolas pārstāves devās uz TED Bodrum Koleji izglītības iestādi. TED koledžas ir nevalstiskas skolas, kuras pārvalda Turcijas Izglītības asociācija. Vienā no šādām skolām nonāca arī Latvijas pārstāves. Uzņemošās skolas pārstāves Gülgün Widdows un Sinem Bakkaloģlu visas nedēļas garumā iepazīstināja ar Turcijas, īpaši savas skolas, izglītības programmu un aktivitātēm Konkrētā skola ir privātskola ar savu īpašo izglītības programmu, kas nodrošina izglītības veselumu un nepārtrauktību, sākot ar pirmsskolas izglītību līdz pat vidusskolai. Skola strādā pēc britu metodikas. Skolēni brīvi runā angļu valodā. Vidusskolas padziļinātajos kursos stundas notiek angļu valodā. Skolēnu centrēta programma ļauj tiem efektīvi mācīties multikulturālā vidē. Ar starpdisciplināro mācību, projektu un izpētes palīdzību, izmantojot mūsdienu jaunākās tehnoloģijas, tā dod iespēju skolēniem izaugt par modernās pasaules aktīviem indivīdiem.
Bodrumas koledžā mācās aptuveni 900 skolēnu un tajā ir pirmsskola (bērnudārza grupas), sākumskola (1.-4.kl.), pamatskola (5.-8.kl.) un vidusskola (9.-12.kl.). Neatkarīgi no tā, kurā klasē mācās skolēns, slodze visiem ir vienāda – 40 stundas nedēļā. No rīta vairāk nekā 30 skolas autobusi atved skolēnus un skolotājus uz skolu un plkst.16.30 sagaida tos, lai nogādātu mājās. Tā ir privātskola, tāpēc gan skolēnu slodze, gan mācīšanas metodes, gan skolēnu mācību motivācijas atšķiras no valsts skolām. Mācību process ir ļoti daudzveidīgs.
Otrajā darba dienā pedagoģes piedalījās darba ēnošanā mācību stundās, lai mācītos, padziļinātu savu profesionalitāti un atpakaļ uz Latviju pārvestu jaunu profesionālo pieredzi. Bija iespēja vērot nodarbības pirmskolā, matemātikas un angļu valodas stundas sākumskolā, bioloģijas, matemātikas un inženierzinību stundas vidusskolā. Skolas teritorijā aug dažādi koki un augi, piemēram, olīvkoki, garšvielas, banānkoki, palmas un citrusaugi, lai tos skolēni varētu gan pētīt, gan izmantot mācību procesā. Dienas noslēgumā kopā ar 2. klases skolēniem pedagoģes devās mācību ekskursijā uz nelielu rūpnīcu, kurā spiež olīveļļu un no tās gatavo ziepes.
Trešajā darba dienā PREP klases skolēni (skolēni, kuri pēc iestājpārbaudījumu rezultātiem nav tikuši vidusskolā, bet gadu aktīvi strādā, lai nokārtotu iestājpārbaudījumus) iepazīstināja ar Turcijas reģioniem, to kultūru, slavenākajām vietām, apskates objektiem un tradicionālajiem ēdieniem. Kopā ar skolēniem bija iespēja pīt olīvzaru vainagus un liet želejsveces. Jāpiebilst, ka katra radošā darbnīca, ekskursija šajā skolā notiek kādas mācību stundas ietvaros. Sveču liešana – dabaszinības. Skolotāja stāstīja par gēla kušanas un liešanas temperatūrām, pašu liešanas procesu, materiāliem, kurus drīkst pievienot. Vainagu pīšana – literatūra, vēsture un ekoloģija. Olīvkoku zari netiek speciāli apgriezti. Darba procesā izmantoja olīvzarus, kurus bija apgriezis skolas dārznieks, kopjot šos kokus. Skolēni lasīja mītu par sengrieķu dieviem un vainaga nozīmi. Skolas dārzā skolotājas iemācījās, kā pareizi tradicionāli novākt olīvas. Pēc tam kopā ar pirmskolas grupas bērniem skolas virtuvē cepa maizītes ar olīvām. Šādām nodarbībām skolas teritorijā ir speciāli iekārtota virtuve, kurā darbojas skolēni. Savukārt spāņu valodas stundā mēģināja apgūt vārdu krājumu saistītu ar olīvām.
Ceturtajā dienā pedagoģes prezentēja Latviju un dzimto pilsētu – Krāslavu. Skolēni ar lielu interesi noskatījās fragmentus no latviešu dziesmu un deju svētkiem, video par Latviju un Krāslavu, kā arī aktīvi uzdeva jautājumus. Pārsteigums bija – 10 interesantākie fakti par Latviju.
Šajā dienā skolotājas iepazinās ar ļoti radošu personu – skolas bibliotekāri. Bibliotēkas gaisotne ir neatkārtojama, kurā gribas pakavēties pēc iespējas ilgāk. Bibliotekāre ir ļoti radošaa, nemitīgi domā par to, kā piesaistīt skolēnus apmeklēt bibliotēku un lasīt grāmatas.
Pēcpusdienā bija ekskursija uz pilsētas centru, kurā varēja apskatīt dažādus kultūrvēsturiskus pieminekļus – Halikarnasas cietokšņa sienas fragmentus, Mindosa vārtu torņus, pilsētas simbolu - Svētā Pētera cietoksni, pasaulē lielāko Zemūdens arheoloģijas muzeju un Jūras muzeju. Jūras muzejā pārstāves iepazinās ar pilsētas vēsturi un uzzināja pilsētas dibināšanas stāstu. Bodrumu dibināja senie hellēņi un tās kādreizzējais nosaukums bija Halikarnasa. Tā bija bagāta grieķu pilsēta. Atrodoties šajā pilsētā skolotājas nepameta sajūta, ka viņas atrodas Grieķijā, kurā ir smalkas, zili baltas mājiņas, mandarīnu koku dārzi, bugenvilijas pie katras mājas. Slavena Bodruma kļuva pateicoties pazīstamajam turku rakstniekam Dževatam Šakiram Kabbagačilli ar iesauku zvejnieks no Halikarnasas. Pateicoties viņa grāmatām pagājušā gadsimta sākumā Bodruma kļuva par ievērojamu atpūtas vietu.
Piektajā dienā notika ikgadējais starptautiskais olīvu festivāls, kuru organizēja skola. Festivāls notika, lai popularizētu vietējās vērtības, uzturētu Bodrumas kultūras un ģeogrāfiskās vērtības, veicinātu starpkultūru mijiedarbību, panāktu starptautisku solidaritāti un mieru caur "olīvām", draudzību starptautiskajā arēnā. Festivāla ietvaros notikušajā ceremonijas programmā piedalījās skolēni un pedagogi no Itālijas un Latvijas. Pēc programmas viesskolēni un skolotāji Bodrumas rajona Lauksaimniecības un mežsaimniecības direkcijas pavadībā veica tradicionālo olīvu stādu stādīšanas ceremoniju. Šajā dienā Latvijas pārstāves prezentēja savu valsti: stilizētu nacionālo apģērbu, vietējos produktus, daloties ar informāciju par savu valsti.
Festivāla noslēgumā pedagoģes saņēma Eiropas mobilitāti apliecinošus sertifikātus, koledžas pateicības balvu skolai un olīvkokus dāvanā.
Krāslavas Varavīksnes vidusskolas pārstāves ir pateicīgas Erasmus+ programmai par iespēju mainīt vidi, lai vērotu, kā citu valstu skolēni apgūst mācību vielu, iepazītu izglītības sistēmu kopīgās un atšķirīgās iezīmes, pētītu mācību satura īstenošanu, vērotu skolotāju darbu un smeltos jaunas idejas ikdienas darbam. Kā arī pateicīgas savas skolas direktorei Micķevičai un turku kolēģiem, ar kuriem turpmāk sadarbosies, īstenojot jaunus projektus.
Krāslavas Varavīksnes vidusskolas pedagoģes darba ēnošanā Turcijā
Projekta ēnošanas vizīte ir finansēta no Erasmus+ programmas.
Foto: Sinem Bakkaloģlu