Kristers Jansons ir aktīvs jaunietis, kurš pašlaik mācās 12. klasē privātajā vidusskolā “Patnis”, kā arī ārpus tās nodarbojas ar mūziku un 3D grafisko dizainu. Mācoties 11. klasē, Kristers devās skolēnu mobilitātē uz Ankaru Turcijā un atzīst, ka ir pateicīgs par sniegto iespēju iepazīt vienaudžus no citām valstīm.
Par Erasmus+ Kristers izlasīja sociālajos medijos, taču vairāk par programmu uzzināja skolā, kad skolotāja jau 9. klasē piedāvāja doties pieredzes apmaiņā uz Norvēģiju. Arī šo iespēju viņš izmantoja, tāpēc brauciens uz Turciju nebija Kristera pirmā pieredze Erasmus+.
Mobilitātē uz Ankaru Kristers devās kopā ar vēl četriem skolas biedriem un nedēļu mācījās reliģiskajā skolā. Viņš atzīst, ka gan pirms došanās pieredzes apmaiņas braucienā, gan tā laikā uzticējās savas skolas programmas koordinatoriem, kuri mobilitāti bija izplānojuši līdz sīkākajai detaļai, un nenožēlo ne mirkli no tur pavadītā laika.
Izaicinājumi un ikdiena
Mobilitātes tēma bija “Literatūra”, un tās laikā viņš gan guva vērtīgas zināšanas literatūrā, gan arī izzināja citu valstu kultūru. Kristers novērtē, ka viņam bija iespēja apskatīties, kā viņa vienaudži mācās Turcijā: “Šajā laikā mēs kopā ar turku bērniem piedalījāmies mācību stundās un vairāk izpratām, kā notiek viņu mācību process, kādas ir galvenās atšķirības starp Latvijas un Turcijas mācību procesiem.”
Jaunieti patīkami pārsteidza Turcijas bērnu atvērtība, pozitīvisms, vēlme iepazīties un sadarboties. Lai gan bija manāmas kultūras atšķirības, skolēni lieliski spēja pieņemt viens otru, uzklausīt un sadraudzēties: “Sākumā bija ļoti savādi, sajūta, ka esmu citādāks. Sadraudzējoties un nedaudz iepazīstot viņus, es sapratu, ka esam vienlīdzīgi. Viņi ir ļoti saprotoši un pretimnākoši, kas iepazīšanās procesu padarīja daudz vieglāku.”
Kristers ar humoru atceras pirmās sarunas ar turku skolēniem, jo sākumā bija ne tikai apmulsums, bet arī valodas barjera. Lai gan visiem nebija ļoti labu angļu valodas zināšanu, jaunieši atrada kopīgu valodu un joprojām ik pa laikam sazinās sociālajos tīklos: “Mobilitātes laikā ar mums kopā vēl bija skolēni no Lietuvas. Atceros, kā visi kopā spēlējām dažādas sporta spēles. To laikā bija iespēja visvairāk pamanīt, kā atšķiras mūsu mentalitātes – viens ir mērķēts uz uzvaru, kāds cits piedalās, tāpēc ka tā vajag.”
Viņš ar pārējiem skolas biedriem no Latvijas dzīvoja viesnīcā: “Apstākļi, kuros dzīvojām, bija ļoti labi. Nakšņojām viesnīcā, un tā bija vieta, kur varējām atpūsties pēc garas mācību dienas vai arī pēc Ankaras un citu tuvāko pilsētu apmeklēšanas.”
Neatsverama pieredze un zināšanas
Kristers gluži tāpat kā pārējie skolēni, atgriežoties no Turcijas, saņēma Erasmus+ sertifikātu. Tas ir apliecinājums, ka viņš ir bijis pieredzes apmaiņas braucienā ārpus Latvijas un guvis priekšstatu par citu valstu izglītības sistēmu, kas var būt noderīgs dokuments, stājoties augstskolā.
Lai izbaudītu iespēju ilgāku laika periodu padzīvot ārpus Latvijas un pārkāptu pāri saviem aizspriedumiem, bailēm un komforta zonai, jaunietis Erasmus+ dosies atkārtoti, bet nu jau kā students: “Dodoties pieredzes apmaiņas braucienā, esmu saskāries ar dažāda tipa cilvēkiem. Ir tādi, kuri nevēlas doties mobilitātē un izbaudīt tās sniegtās iespējas, arī man bija klases un skolas biedri, kuri neaizbrauca baiļu un neziņas dēļ. Uzskatu, ka iespēja, ja tāda tiek dota, ir jāizmanto. Arī es to izmantošu atkārtoti, ja vien man tiks sniegta šāda iespēja. Emocijas, kas tiek gūtas Erasmus+ laikā, ir neaizmirstamas!”