Zentas Mauriņas Grobiņas vidusskolā par Erasmus+ projektu sniegtajām iespējām ar sajūsmu stāsta gan skolas vadība, gan arī skolēni, kuriem ir bijusi iespēja izbaudīt šo pieredzi. Un skolai šī pieredze, piedaloties starptautiskos projektos, uzkrāta patiesi ievērojama – jau 18 gadu garumā.
"Sākām ar Comenius un Nordplus projektiem, tagad turpinām ar Erasmus+. Ļoti liela nozīme šajā procesā ir tam, lai iesaistītajiem cilvēkiem "degtu acis" – lai viņi spētu aizraut un iedvesmot arī pārējos," saka Grobiņas vidusskolas direktore Laila Roga un piebilst, ka par atsaucības trūkumu no pedagogu puses nevar sūdzēties.
"Mēs lielākoties jau augustā skolotājiem iedodam anketu, kurā viņi atzīmē, vai vēlas piedalīties projektos un kāda veida projektos – vai tās būtu pieredzes apmaiņas vizītes, kurās pedagogi varētu vērot ārvalstu kolēģu pieredzi, vai arī dalība kursos, vai arī kopā ar skolēnu grupām piedalīties mācību procesā," direktore uzskaita pedagogiem piedāvātās iespējas, piebilstot, ka Grobiņas vidusskola ir veikusi Erasmus+ projektu akreditācijas procesu.
"Es pati tikko biju Francijas aizjūras teritorijā Reinjonā, ekvatora viņā pusē – fantastiska pieredze un iespēja iepazīt turienes izglītības procesus," stāsta Roga. Arī kursus apmeklējušie skolotāji uzsver, ka, salīdzinot dažādu valstu izglītības sistēmas, kopīgā esot vairāk nekā atšķirīgā, bet nianšu iepazīšana ir ļoti būtiska un pedagogi ārvalstīs iegūtās zināšanas un iemaņas vēlāk cenšas adaptēt arī Latvijā. Vēl viena lieta, ko skolotāji ļoti novērtējot, ir neformālās sarunas.
Grobiņas vidusskolas skolniece Elīza Anna Jonase uzskata, ka tā ir lieliska iespēja, ko nevar neizmantot. "Katram skolēnam to vismaz vienu reizi noteikti vajadzētu pamēģināt. Tā ir iespēja iepazīst citu valsti, kā arī uzlabot angļu valodu, kas šodien ir ļoti svarīgi. Jaunu kultūru iepazīšana, jauni draugi, jauni kontakti," Elīza Anna uzskaita ieguvumus no dalības starptautiskos projektos.
"Arī iepazīties ar mācību sistēmām citās valstīs ir ļoti interesanti. Reizēm mēs esam pārsteigti, kā izskatās skolas un klases citur, arī par to, kāda ir komunikācija starp skolēniem un pedagogiem. Bet man pašai lielākais ieguvums tomēr ir jauni draugi. Un kontakts ar viņiem nezūd, viņiem rodas interese par manu zemi, viņi vēlas braukt ciemos. Tā jau tie projekti darbojas."
Līdzīgās domās ir arī Elīzas Annas skolasbiedrs Roberts Liepiņš: "Man lielākais ieguvums ir saliedēšanās ar bērniem no citām valstīm. Lieliskas emocijas, laba pieredze. Man dalība projektos ir devusi pārliecību par sevi, es vieglāk komunicēju ar svešiem cilvēkiem, esmu pieradis uzstāties auditorijas priekšā."
Abi skolēni stāsta, ka ilgākais laiks, ko nācies pavadīt prom no mājām, ir viena nedēļa, tiesa, Robertam reiz gadījušies divi projekti pēc kārtas, katrs nedēļu garš.
Jaunākie Grobiņas vidusskolas skolēni, kas iesaistās starptautiskos mobilitātes projektos, ir 7. klašu audzēkņi.
No jau realizētajiem projektiem grobiņnieki izceļ tehnoloģiju projektu, kura ietvaros skolēni iepazinušies ar darba iespējām interneta vidē. "Dažādu valstu pieredze un izmantotās tehnoloģijas atšķiras, tādēļ ir vērtīgi dalīties pieredzē un apmainīties ar zināšanām," stāsta direktore.
Tiesa, šobrīd tematiskie projekti vairs netiek realizēti, ir trīs galvenie virzieni – kursi par visdažādākajām tēmām, braucieni, kuru laikā tiek vērots citu valstu izglītības iestāžu darbs, un jauniešu apmaiņas braucieni. "Iepriekš mums bija laba pieredze projektos, kas saistīti ar "zaļajiem" jautājumiem." Vēl šobrīd aktuāla tēma, kas caurvij dažādus projektus, ir labbūtība – skolotāju, skolēnu apstākļi, dzīves kvalitāte.
"Esam analizējuši arī Covid-19 sekas, un varu teikt, ka dažādās valstīs šis vīrusa laiks ir ietekmējis projektu īstenošanu. No otras puses, tolaik strauji tika apgūtas attālinātā darba formas, un šajā jomā ir daudz, ko varam mācīties un kur dalīties arī savā pieredzē," Roga norāda un papildina, ka arī pandēmijas laikā meklēti risinājumi, lai nodibinātie starptautiskie kontakti neapsīktu, tādēļ darbs turpinājies attālināti. Un Erasmus+ digitālās pārveides prioritāte iet roku rokā ar īstenotajiem projektiem, jo tajos tiek izstrādāti digitālie materiāli vai izmantotas dažādas digitālās platformas.
Bet galvenā panākumu atslēga tomēr ir cilvēki. Viens no Grobiņas vidusskolas lielajiem plusiem ir tas, ka starptautiskos skolēnu projektus koordinē un vada cilvēks, kurš vārda tiešā nozīmē ir profesionālis.
"Mēs esam ļoti laimīgi, ka mums ir pašiem sava projektu koordinatore – Indra Kalniņa. Agrāk viņa bija angļu valodas skolotāja, bet, tā kā dalība projektos saistīta ar regulāriem braucieniem uz ārvalstīm, jo vadītājam jābūt klātesošam, Indra arvien vairāk samazināja savu skolotājas slodzi, līdz beidzot tagad mums ir štata vieta "starptautisko projektu koordinators", ko apmaksā pašvaldība," ar rasto risinājumu ļoti apmierināta ir skolas direktore. "Viņa ir īstais cilvēks īstajā vietā – ar mirdzošām acīm metas pretī arvien jauniem izaicinājumiem. Iespējams, to varētu darīt arī kāds cits skolotājs, bet šis risinājums visām pusēm ir daudz izdevīgāks un produktīvāks."
Tādēļ Grobiņas vidusskola bieži mēdz uzņemties starptautisko projektu vadīšanu un organizēšanu. "Citās pašvaldībās to, iespējams, dara Attīstības pārvalde vai kāds cits domes darbinieks. Mūsu lielā iespēja ir tas, ka viss resurss ir pie mums. Tādēļ mēs varam skolotājus sūtīt pieredzes braucienos, uz kursiem. Protams, lielais uzdevums tomēr paliek jaunieši – paplašināt viņiem skatījumu uz pasauli."
Arī Elīza Anna un Roberts par Kalniņu runā ar sajūsmu. "Ļoti forša un aktīva skolotāja. Par iespējamo dalību projektos es uzzināju tieši no viņas – viņa ienāca klasē, īsi un konkrēti pastāstīja, kas tas ir un ko mēs varam iegūt, un tas mani pamudināja iesaistīties," atceras Roberts.
Atlase ir ļoti vienkārša – projektu koordinatore uzaicina skolēnus pieteikties un tad pieteikšanās kārtībā pa pieciem vai sešiem jauniešiem tiek veidotas grupas dalībai projektos.
"Šobrīd mēs ejam jaunu ceļu. Tā kā arvien mazinās krievu valodas loma un to aizstāj Eiropas valodas, mūsu skolā kā otrā svešvaloda ienāca franču un spāņu valoda. Jau iepriekš bija arī vācu valoda. Un šogad divas meitenes uz mēnesi dosies uz Franciju. Savā ziņā gaidāmais brauciens strādā kā burkāns – lai pēc iespējas labāk apgūtu valodu. Viņas dzīvos ģimenēs, kas vēl vairāk sekmēs valodas apguvi," pieredzē dalās Roga.
Grobiņas vidusskolas pozitīvā pieredze ar Erasmus+ projektiem ir iedvesmojošs piemērs. Maksimāli izmantojot pieejamo finansējumu, dalība projektos kļūst vieglāk pieejama plašākam skolotāju un skolēnu lokam, nodrošinot iespējas attīstīt izglītību saskaņā ar starptautiskajiem standartiem un veicinot starpkultūru izpratni un sadarbību.
Foto: Kārlis Volkovskis